Īsumā par pētījumu

Projekta mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotu pētījumu par klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko novērtējumu Rīgā un Latvijā, kā pamatā ir sociālekonomiski pieņemamas, mūsdienīgas, daudzveidīgas un iedzīvotājiem pievilcīgas dzīves telpas attīstība, kas balstīta uz klimata pārmaiņu prognozēm un draudiem, ilgtspējīgas attīstības un energoefektivitātes principiem.

Šāds pētījums ir nepieciešams jo pieaugot klimata izmaiņu draudiem, kā arī apzinoties pielāgošanās nepieciešamību klimata pārmaiņām, ir nepieciešams ne tikai apzināties pašu izmaiņu radīto seku sociālekonomisko vērtību, bet arī apzināties pārmaiņu, lai pielāgotos klimata izmaiņām sociālekonomiskās vērtības, kā rezultātā būs daudz vieglāk plānot tālāko attīstību.

Izvēlētā pētījuma zona ir daudzdzīvokļu kvartāli, kas pēc būtības ir ļoti neaizsargāti no klimatu pārmaiņu sociālajām, tehniskajām un dabas vides pārmaiņā un izmaiņas šajās teritorijās izjutīs vislielākais iedzīvotāju skaits. Ņemot vērā pētījuma teritoriju, tā mērķa grupas ir gan kvartālu iedzīvotāji, gan arī cilvēki, kas izmanto kvartālos esošo infrastruktūru.

Pētījuma ietvaros, atsevišķos pētījuma blokos, tiks apskatīti vairāki klimata pārmaiņu un pielāgošanās faktori, kas balstoties uz dažādām teorijām un zinātniskajām metodēm tiks analizēti un noteikti to sociālekonomiskās vērtības. Projektā kā vadošais partneris darbosies Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", bet vides bloku - RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas. Savukārt tehnisko daļu veiks no Rīgas Tehniskā universitāte piesaistītie eksperti.

Projekta rezultātā tiks veikts pētījums par klimata pārmaiņu ietekmi uz daudzdzīvokļu namiem, kā arī to ietekme uz klimata pārmaiņām.

Projekta aktualitāte

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (2012/27/ES) par energoefektivitāti un stratēģiju „Eiropa 2020”, var definēt, ka energoefektivitātes paaugstināšana un klimata pārmaiņu jautājumi vairs nav uzskatāma tikai kā CO2 izmešu samazināšanas mehānisms, bet gan kā komplekss attīstības instruments, kur kā viens no pamata rādītājiem ir katra projekta sociālekonomiskā jeb, kā to ir definējis Adams ( Adams, W.M. "The Future of Sustainability: Re-thinking Environment and Development in the Twenty-first Century."), ilgtspējas vērtība. Šāda pieeja arī pilnībā atbilst programmas starpdisciplinārai pētījumu pieejai ko nodrošina konkrētais pētījuma pieteikums. Saistībā nacionālās plānošanas dokumentiem ir jāatzīmē gan Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kur kā vispārīgie politikas mērķi ir definēti nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses un veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei, gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, gan Nacionālajam attīstības plāns - kurā pētījums iekļaujas visos trijos virzienos, konkrētāk atbalstot prioritāti Tautas saimniecības izaugsme un Izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Ir jāatzīmē, ka kopumā pētījumu par daudzdzīvokļu kvartālu ietekmi uz klimatu un klimata izmaiņu ietekmi uz tiem ir bijuši ļoti sadrumstaloti, pievēršoties tikai ļoti konkrētiem jautājumiem, neanalizējot kopainu un nepētot konkrēto specifiku starpdisciplināri.

Pētījuma aptvērums

Daudzdzīvokļu kvartāli Rīgā attīstījās divos posmos: pirms Pirmā pasaules kara un pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās, šie abi tipi veido būtisku Rīgas pilsētas apbūvēto daļu. Daudzdzīvokļu kvartāli aizņem 2630ha, kas ir 8,6% no kopējas Rīgas teritorijas (RD PAD 2008).

Rīgā ir 329,7 tūkstoši mājsaimniecību, no kurām 209,7 tūkstoši ir dzīvokļi daudzdzīvokļu namos.

Patlaban Rīgas dzīvojamais fonds Rīgā sastāda ap 19 miljoniem kvadrātmetru (aptuveni 29m2 uz vienu iedzīvotāju, kas arī vidējais rādītājs valstī. Daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds sastāda aptuveni 12 miljonus kvadrātmetru, kas ir aptuveni 69% no kopēja fonda (RD NEKIP 2014). Daudzdzīvokļu kvartālos dzīvo ~ 85% Rīgas iedzīvotāju (CSB 2011). Rīgas daudzdzīvokļu kvartāliem ir raksturīgs liels apdzīvojuma blīvums. Rīgas centra un pieguļošās apkaimēs ir raksturīgs līdz 150 cilvēki uz hektāru blīvs apdzīvojams. Pēckara kvartālos apdzīvojums ir līdz 400 cilvēkiem uz hektāru (Pļavnieki).

Kā redzams no statistikas datiem, tad tieši daudzdzīvokļu kvartāliem Rīgas un Latvijas apdzīvojums struktūrā ir lielākā ietekmē, tamdēļ izvēloties pētīt šo apdzīvojuma tipu ir, iespējams, panāk pilnīgāko dzīvojamā fonda aptvērumu.

Pētījuma gaitā ir plānots izvēlēties vismaz piecas tipiskākās daudzdzīvokļu kvartālu zonas ar kopējo teritoriju ~ 7% no kopējā Rīgas daudzdzīvokļu kvartālu teritorijas, kas tipoloģiski kā piemērs nosegtu vismaz 90% no visiem daudzdzīvokļu kvartāliem, tādējādi veidojot zinātniski pamatojami pētījuma ģenerālkopu.

Pētījuma sociālajā daļā, ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu kvartālos šobrīd dzīvo ~ 85% no visiem Rīgas iedzīvotājiem, kas sastāda ~ 0.5 M iedzīvotājus, lai nodrošinātu statistiskās kopu un zinātniski pamatotus pētījuma rezultātus plānotajā aptaujā ir plānots iesaistīt līdz 3000 iedzīvotājus.

Tiks veikta daudzdzīvokļu namos dzīvojošo socioloģiskā aptauju ar mērķi apzināt dzīvokļu īpašnieku un īrnieku sapratni par savas dzīvesvietas – dzīvokļa un ēkas uzbūvi, tehnisko aprīkojumu un inženiersistēmām, to ekspluatāciju un apkopes nepieciešamību saistībā ar klimata pārmaiņām.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansēts un Rīgas pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» realizēts projekts „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) 




 .